2025 Jaunais Kapsētu likums: Vienota kārtība kapsētu apsaimniekošanā Latvijā

Rīga, 12. septembris 2025. gada – Lai sakārtotu pašvaldību kapsētu izveidošanu, uzturēšanu un kapavietu piešķiršanu, Latvijas valdība 26. augustā atbalstīja jauna Kapsētu likuma projektu, kas tagad gaida Saeimas apstiprinājumu. Šis likums solās ieviezt pirmo vienoto regulējumu šajā jomā, aizstājot pašreizējo haotisko praksi, kur katra pašvaldība darbojas pēc saviem noteikumiem. Likuma mērķis ir nodrošināt cieņpilnu attieksmi pret mirušajiem, ievērojot kultūrvēsturiskās tradīcijas, kā arī uzlabot kapsētu pārvaldību un informācijas pieejamību.

Valdības atbalsts un Saeimas virzība

Otrdien, 26. augustā, Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz noteikt skaidras prasības pašvaldību kapsētām – no to izveides un paplašināšanas līdz slēgšanai. Par kapsētas izveidi, paplašināšanu vai slēgšanu turpmāk lems pašvaldības dome, savukārt apbedījumi tiks slēgti, ja tajos vairs nebūs brīvu vietu, bet kolumbāriji – ja pietrūks vietas urnām. Likumprojekts jau nonācis Saeimā, kur Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 9. septembrī tam deva konceptuālu atbalstu pirms pirmā lasījuma. Pašvaldību pārstāvji, tostarp Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāve Ineta Vašuka, atzinuši, ka likums ir ilgi gaidīts, taču uzsvēruši nepieciešamību risināt pretrunas, piemēram, Rīgas specifisko situāciju ar kapavietu piešķiršanu par nopelniem valsts labā.

Galvenās izmaiņas: No reģistra līdz nekopto kapu sakopšanai

Viens no likuma stūrakmeņiem ir pienākums pašvaldībām izveidot elektronisku apbedījumu reģistru, kurā būs pieejama informācija par kapavietām, to turētājiem un uzturēšanas stāvokli. Reģistra publiskajā daļā tiks iekļauta ziņa par kapavietām, kas atzītas par nekoptām, lai veicinātu caurspīdīgumu. Turklāt likums paredz aktualizēt ziņas Fizisko personu reģistrā par mirušo apbedīšanu vai kremāciju, kas atvieglos ģimenēm piekļuvi informācijai.

Attiecībā uz kapu kopšanu likums nosaka stingrus termiņus: ja kapavieta trīs gadus netiks sakopta, pašvaldība varēs to atzīt par neatbildētu un piešķirt citam. Pirms tam turētājam nosūtīs paziņojumu, ko var izvietot arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", ja kontaktdati nav zināmi. Šī norma raisa diskusijas – daļa bažījas par kultūras mantojuma zaudēšanu, bet atbalstītāji uzsver, ka tā palīdzēs novērst aizaugušas kapsētas un efektīvāk izmantot resursus.

Prasības kapsētu labiekārtojumam

Likums nosaka minimālās prasības kapsētu uzturēšanai, lai tās kļūtu par cienīgām piemiņas vietām. Pašvaldībām būs jānodrošina:

- Norādes ar kapsētas nosaukumu, apmeklējuma ierobežojumiem un apsaimniekotāja kontaktiem.

- Vismaz viens sadzīves atkritumu savākšanas punkts un ūdens ņemšanas vieta.

- Tualete, izvērtējot kapsētas apmeklētību (maz apmeklētās var iztikt bez tās).

- Kapsētas robežu iezīmēšana, ja tā nav skaidri norobežota.

- Koplietojamo ēku pielāgošana dažādām reliģiskajām tradīcijām.

Aptaujas rāda, ka aptuveni 40% kapsētu prasīs papildu investīcijas, lai atbilstu šīm prasībām. Turklāt Konkurences padome ieteikusi saskaņot likumu ar Kultūras ministriju, lai aizsargātu tradīcijas, piemēram, koku stādīšanu kapavietās, kas ir daļa no Latvijas kapsētu ainavas.

Pārejas periods un nākotne

Ja likums tiks apstiprināts, tas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī, ar pārejas periodu: pašvaldībām būs laiks līdz 2027. gada 30. jūnijam izstrādāt jaunos saistošos noteikumus. Līdz gada beigām jānodrošina ūdens un tualetes iekārtošana. Rīgas Kapsētu pārvaldes vadītājs Gints Zēla norādījis, ka lielpilsētām būs jārisina unikālas problēmas, piemēram, veco kapsētu pārvaldība.

Šis likums ne tikai sakārtos administratīvo pusi, bet arī stiprinās cieņu pret mūsu senču piemiņu, padarot kapsētas par sakoptām un pieejamām vietām. Saeimas debates solās būt karstas, taču pašvaldības cer uz ātru pieņemšanu, lai beidzot beigtos "katrs pa savam".

Ar likumprojektu var iepazīties šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/68c9dc50-a56d-49fd-b3ea-f8ca30beb117/preview#