Kapavietu aktēšana: kas tas ir un kā novērst kapavietas zaudēšanu
- pasinskis
- 11. jūl.
- Lasīts 4 min
Updated: 18. aug.
Kapavietu aktēšana ir oficiāla procedūra, kuras laikā kapsētas administrācija fiksē kapavietas pamestu stāvokli un pieņem lēmumu par tās turpmāko izmantošanu. Šī prakse tiek regulēta ar vietējiem normatīvajiem aktiem un kapsētas noteikumiem. Rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kas ir kapavietu aktēšana, kā tā notiek, kādas ir tās sekas un kā var novērst kapavietas zaudēšanu, balstoties uz Rīgas domes noteikumiem un vispārēju praksi Latvijā un citās valstīs.
Kas ir kapavietu aktēšana?
Kapavietu aktēšana ir process, kurā tiek dokumentēts kapavietas pamestais stāvoklis. Par pamestu tiek uzskatīta kapavieta, kas netiek koptā (piemēram, tā ir aizaugusi ar nezālēm, piemineklis ir sabrucis vai uzraksti vairs nav salasāmi), par kuru netiek veikti maksājumi par uzturēšanu vai kurai nav zināmu atbildīgo personu.
Aktēšanas mērķi:
Atbrīvot vietu kapsētā jauniem apbedījumiem, kas ir īpaši aktuāli pārpildītās kapsētās.
Uzturēt kapsētas teritoriju kārtībā un estētiskā izskatā.
Nodrošināt kapsētas noteikumu ievērošanu.
Aktēšana visbiežāk tiek veikta pašvaldību kapsētās, kur ir stingri noteikumi par kapavietu uzturēšanu. Šāda prakse ir izplatīta valstīs ar ierobežotu vietu apbedījumiem, piemēram, Latvijā, Vācijā vai Japānā, bet tā sastopama arī citās valstīs, tostarp Krievijā, īpaši slēgtās kapsētās.
Kā notiek aktēšana?
Aktēšanas procedūra ietver vairākus posmus, kas var atšķirties atkarībā no reģiona un normatīvajiem aktiem. Balstoties uz Rīgas domes noteikumiem, process izskatās šādi:
Pamesto kapavietu apsekošana:
Kapsētas komisija (piemēram, Rīgas Kapavietu komisija) reizi gadā apseko kapsētu un identificē pamestās kapavietas. Pamestības kritēriji ietver kopšanas trūkumu, sabrukušus vai trūkstošus pieminekļus, nesalasāmus uzrakstus vai atbildīgās personas neesamību.
Pamestajai kapavietai tiek uzstādīta brīdinājuma zīme noteikta parauga, un informācija par to tiek izvietota uz informatīvā stenda pie kapsētas ieejas (saskaņā ar Rīgas domes noteikumu 47. punktu).
Aktu sastādīšana:
Piecu gadu laikā pēc kārtas komisija sastāda aktus, kuros fiksē kapavietas pamesto stāvokli.
Pēc katra akta sastādīšanas atbildīgajai personai (ja tās dati ir zināmi) tiek nosūtīts ierakstīts sūtījums ar akta kopiju un brīdinājumu par iespējamo kapavietas uzturēšanas tiesību pārtraukšanu. Vēstulē norāda, ka trīs mēnešu laikā jāierodas Kapsētu pārvaldē vai pie kapsētas pārziņa (48. punkts).
Paziņojumu publicēšana:
Ja atbildīgās personas vārds, uzvārds un dzīvesvieta nav zināmi, Kapsētu pārvalde publicē sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un portālā www.riga.lv, norādot kapsētas nosaukumu, kapavietas sektoru, rindu, vietu un brīdinājumu par uzturēšanas tiesību pārtraukšanu. Sludinājumā norāda trīs mēnešu termiņu, kurā atbildīgajai personai vai tās pilnvarotajai personai jāierodas pie kapsētas pārziņa (50. punkts).
Latvijā šis process ir stingri reglamentēts, bet citās valstīs, piemēram, Krievijā, paziņojumi var tikt izvietoti uz kapsētas informatīvajiem stendiem vai vietējos plašsaziņas līdzekļos.
Līguma izbeigšana un turpmākās darbības:
Ja trīs mēnešu laikā pēc pēdējā (piektā) akta vai sludinājuma neviens nav ieradies, līgums par kapavietas uzturēšanu tiek izbeigts (49. punkts).
Pēc tam kapavieta var tikt demontēta: piemineklis tiek noņemts, un mirstīgās atliekas dažkārt tiek pārapbedītas kopējā kapā vai kolumbārijā. Vieta var tikt nodota jaunam apbedījumam, ja to atļauj vietējie noteikumi.
Ja kapavietā ir elementi ar māksliniecisku vai kultūras vērtību (piemēram, vēsturiski pieminekļi), Kapsētu pārvalde sadarbojas ar atbildīgajām iestādēm, lai lemtu par to saglabāšanu (52. punkts).
Normatīvie akti un reģionālās atšķirības
Aktēšanas noteikumi atšķiras atkarībā no vietējiem normatīvajiem aktiem:
Latvijā: Saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem aktēšana notiek pēc piecu gadu pamestības fiksēšanas, obligāti paziņojot atbildīgajai personai vai publicējot sludinājumu. Tas ir stingri reglamentēts process, lai efektīvi izmantotu kapsētas teritoriju.
Krievijā: Aktēšana ir retāk sastopama, bet iespējama slēgtās kapsētās, kur vietu skaits ir ierobežots (piemēram, Maskavā vai Sanktpēterburgā). Parasti kapavieta tiek uzskatīta par pamestu pēc 20–50 gadiem kopš pēdējā apbedījuma vai kopšanas. Procedūru regulē vietējie normatīvie akti, piemēram, pilsētas valdības noteikumi.
Citās valstīs: Vācijā, Japānā vai citās valstīs ar augstu iedzīvotāju blīvumu aktēšana ir izplatīta prakse vietu trūkuma dēļ. Pamestības termiņš var būt īsāks (10–20 gadi), un mirstīgās atliekas bieži tiek pārvietotas uz kolumbārijiem vai kopējiem kapiem.
Aktēšanas sekas
Aktēšanai ir praktiskas un emocionālas sekas:
Kapavietas zaudēšana: Vieta var tikt nodota jaunam apbedījumam, piemineklis demontēts, un mirstīgās atliekas pārapbedītas. Tas var padarīt neiespējamu sākotnējā apbedījuma atjaunošanu.
Emocionālās sekas: Radiniekiem, kuri vēlāk uzzina par aktēšanu, tā var izraisīt vainas sajūtu, saiknes ar mirušā piemiņu zaudēšanu vai emocionālas sāpes.
Reliģiskie aspekti: Dažās reliģijās, piemēram, pareizticībā, aktēšana tiek uzskatīta par nevēlamu, jo kapavieta tiek uzskatīta par svētu vietu, kurai jāpaliek neskartai.
Kā novērst aktēšanu?
Lai saglabātu kapavietu un novērstu tās aktēšanu, radinieki var veikt šādus pasākumus:
Regulāra kopšana: Uzkopt atkritumus, ravēt nezāles, tīrīt pieminekli, atjaunot uzrakstus un uzturēt žogu kārtībā. Pat minimāla kopšana liecina, ka kapavieta nav pamesta.
Maksājumi par uzturēšanu: Dažās kapsētās ir jāveic regulāri maksājumi par vietas uzturēšanu. Pārliecinieties par noteikumiem un veiciet maksājumus laikus.
Kontakts ar administrāciju: Regulāri apstipriniet, ka kapavieta ir jūsu uzraudzībā, un atjauniniet kontaktinformāciju, jo īpaši, ja esat mainījuši dzīvesvietu vai tālruņa numuru.
Tiesību atjaunošana: Ja kapavieta jau atzīta par pamestu, var iesniegt pieteikumu Kapsētu pārvaldē par uzturēšanas tiesību atjaunošanu. Rīgas domes noteikumos (51. punkts) paredzēts, ka tas iespējams, atlīdzinot pašvaldības izdevumus un noslēdzot jaunu līgumu, ja vien vietā nav veikts jauns apbedījums.
Atbildīgās personas norīkošana: Ja radinieki nevar kopt kapavietu, atbildību var nodot citai personai vai izmantot profesionālus kapavietu kopšanas pakalpojumus, ko piedāvā dažas kapsētas.
Kapavietas restaurācija: Ja kapavieta ir sliktā stāvoklī, var veikt restaurāciju (piemēram, notīrīt pieminekli, uzstādīt jaunu žogu, atjaunot uzrakstus), lai novērstu tās atzīšanu par pamestu.
Ētiskie un kultūras aspekti
Kapavietu aktēšana izraisa diskusijas, jo īpaši kultūrās, kur apbedījums tiek uzskatīts par svētu. Piemēram, pareizticībā ticīgie var uzskatīt aktēšanu par necieņu pret mirušā piemiņu, jo kapavieta tiek uzskatīta par mūžīgas atdusas vietu. Tajā pašā laikā pārpildītās kapsētās aktēšana ir nepieciešamība, lai uzturētu kārtību un nodrošinātu vietu jauniem apbedījumiem.
Radiniekiem aktēšana var būt negaidīts un sāpīgs notikums, īpaši, ja viņi nezināja par kopšanas nepieciešamību vai nesaņēma paziņojumus. Tādēļ ir svarīgi iepriekš noskaidrot konkrētās kapsētas noteikumus un uzturēt kontaktus ar tās administrāciju.
Secinājumi
Kapavietu aktēšana ir formāla procedūra, kas vērsta uz pamesto apbedījumu pārvaldību, lai uzturētu kārtību kapsētās un atbrīvotu vietu jauniem apbedījumiem. Tā ietver apsekošanu, aktu sastādīšanu, atbildīgo personu paziņošanu un, nepieciešamības gadījumā, kapavietas demontāžu. Latvijā, piemēram, process ir stingri reglamentēts un aizņem vismaz piecus gadus, savukārt Krievijā tas ir retāk sastopams, bet iespējams slēgtās kapsētās. Lai novērstu aktēšanu, ir svarīgi regulāri kopt kapavietu, veikt maksājumus par uzturēšanu un uzturēt kontaktus ar kapsētas administrāciju. Ja saskaraties ar aktēšanas risku vai vēlaties atjaunot pamestu kapavietu, sazinieties ar kapsētas administrāciju, lai noskaidrotu vietējos noteikumus un iespējamos risinājumus.
Komentāri